Tumes skolas vēsture, 1940.-49.

  Uz saturu

Aizgājušie gadi 1940.- 1949.

Materiāls sagatavots, izmantojot Tumes skolas arhīva materiālus. Fotogrāfijas uzlabotas, iekrāsotas.

Ievads

Šis laiks ir saistīts ar lielām pārmaiņām Latvijā, jo 1940. gadā PSRS okupē Latviju. Pēc gada ienāk nacistiskās Vācijas karaspēks, tad 1945. gadā atkal padomju režīms. Arī skolā notiek pārmaiņas, jo mainās gan direktori, gan skolotāji. Skolēni tam visam pa vidu - dažādu ideoloģiju krustpunktā. Notiek arī izsūtīšanas - gan 1941. gadā, gan 1949. gadā.

Svarīgākie notikumi un fakti

• 

  1.att. Tumes skolas izlaidums 1940. gadā

  1940. gada 11. maijā skolā mācījās 118 skolēni, kas ir pārāk liels skaits 3 skolotājiem. Skolas pedagogi cer uz 4. skolotāja piešķiršanu.
  
• Izlaiduma akts notika 2. jūnijā. Kā valdības pārstāvis piedalījās Latvijas bankas pilnvarotais O.Mednis. Apliecības saņēma sekojoši skolēni: 1.šķiras liecība: Gulbis Harijs (labākais skolēns, 2. att. otrajā rindā 1. no kreisās), Vāczemnieks Valija, Arnis Imants, Gabaliņš Arturs, Ilgavize Ausma, Upenieks Valija, Kokainis Olga, Čoms Alise, Balodis Fricis, Aizstrauts Valija, Gepperts Kārlis, Krasovskis Ādolfs.  2.šķiras liecība: Šteinbergs Juris, Frīdenbergs Ilmārs, Saule Arnolds.
  

• 

  2.att. Tumes skolas izlaidums 1940. gadā

  Šeit beidzas Tumes skolas hronika, ko pierakstījis T.Lagzdiņš un citi hronisti no 1921. līdz 1940. gada maijam. Kā zināms, 1940. gada vasarā notiek Latvijas okupācija, kā rezultātā notiek pārmaiņas visās dzīves sfērās, ieskaitot izglītību. 

Padomju un nacistu okupācijas laiks

• 1940./41. mācību gads nāca ar lielām pārmaiņām. Skolu šajā mācību gadā vadīja direktore E. Močāne, par skolotājiem turpināja strādāt H. Lagzdiņa, sāka strādāt T.Rudzurogs un E.Grundule. Atbilstoši laika garam un prasībām skolā tika izveidota pionieru organizācija (vada sk. T.Rudzurogs) un tajā tika uzņemti pirmie pionieri. Skola tika pārdēvēta par nepilno vidusskolu.
• 1941. gada absolventi: Jānis Remeiķis, Gunārs Akmeņkalns, Dzidra Ambolte, Oļģerts Arnis, Ilma Zommere, Ilmārs Riekstiņš.

• 

  3.att. Tumes skolas pārzinis
  K.Vītiņš

  1942. gadā skolu absolvē: Biruta Auziņa, Miervaldis Ansons, Kitija Brakmane, Milija Čippa, Ilmārs Eiķens, Voldemārs Fijols, Arnolds Gabaliņš, Lidija Grīve, Žanis Matisons, Lūcija Ozoliņa, Pēteris Paševics, Alise Siņicka, Nikolajs Tarands. P. Paševics vēlāk būs skolas direktors.
• Vācu okupācijas laikā skola strādāja speciālā režīmā: mācību laiks bija saīsināts, skolu vadīja Kārlis Vītiņš (3.att.), no iepriekšējiem skolotājiem turpināja strādāt H. Lagzdiņa. Pārējie skolotāji bieži mainījās. 1943. gadā nav absolventu.
  
• 1944. gada absolventi: Velta Bērziņa, Maiga Bētiņa, Imants Brākmanis, Kārlis Galvenieks, Jānis Gulbis, Elmārs Kokainis, Elga Mangelsone, Edgars Ozoliņš, Lidija Seile, Pārsla Celma.

• 

  4.att. Noteikumi skolā 1947.g.

  1945. gada sākumā skolas telpas tika izmantotas vācu karaspēka vajadzībām un skola darbojās pagasta valdes ēkā, mācību laiks ir saīsināts. Šajā gadā nav absolventu.
  
• No 1941. līdz 1949. gadam skolas direktors ir Kārlis Vītiņš

  

  5.att. Uzvedības noteikumi skolā 1947.g.

   (6.att. 1.r. pirmais no kreisās), skolotāji M. Rozenberga, E. Gulbis (1.r. trešais no kreisās), A. Ancāne, A. Anuška, V. Ķeniņa, M. Dzene, R. Lamstere un M. Kokiņa (1.r. ceturtā no kreisās). 
• 1946.g. absolventi: Auseklis Asarītis, Valdemārs Baldiņš, Ausma Didriksone, Merita Eglīte, Milda Eisaka, Longīna Gendele, Velta Krūmiņa, Ilmārs Krūmiņš, Vallija Ozoliņa, Vera Ozoliņa, Zenta Riekstiņa, Jānis Rozentāls, Ivars Saliņš, Roberts Šablinskis, Velta Zariņa, Alfrēds Zāģers, Valdemārs Zāģers, Jānis Zviedris.
• 1946./1947.m.g. no 1.-7. klasei mācās 160 skolēni.
  

• 

  6.att. Skolas direktors un skolotāji 1947./48.m.g.

  Interesanti iepazīties ar 1947. gada skolas kārtības noteikumiem - 4. un 5. attēls.
• 1947.g. absolventi: Dzidra Bērziņa, Biruta Freimane, Ivars Ginters, Velta Jansone, Biruta Krasovska, Oļģerts Mamis, Austra Puriņa, Biruta Rozentāle, Austra Freimane, Gaida Vāczemniece, Paulis Vinters, Ērika Vītiņa.
• 1948.g. absolventi (7.att.): Ilmārs Ansons, Aina Daugaviete, Milda Dine, Marija Eižvertiņa, Aina Ērmane, Biruta Gaile, Ilmārs Grīnhofs, Mirdza Krūzmate, Gunārs Lagzdiņš, Alfons Mežgalis, Rihards Rozentāls, Lilija Šteinberga, Ārija Vētra. (vidū skolotājs un sk. pārzinis K.Vītiņš).
  

• 

  7.att. 1948.g. izlaidums (ar K.Vītiņu)

  1949. gadā par skolas direktori tika norīkota P. Krūmiņa. Skolā tiek nodibināta komjaunatnes organizācija.
• Motrosova vārdā nosauktajā pionieru vienībā ir 30 pionieri (vada sk. Velta Didrihsone). Ir vairāki pulciņi: fizkultūras pulciņš (sk. M. Kokiņa), volejbola sekcijas, slēpošanas sekcija, vingrošanas sekcija, tautisko deju sekcija, dramatiskais pulciņš (sk. E. Gulbis), literārais pulciņš (sk. M. Rozenberga), naturalistu pulciņš (sk. A. Valbe).
  Skolas bibliotēkā ir 763 grāmatas. Grāmatas lasa sākot ar 3. klasi.
• 1949.g. absolventi: Kaija Balode, Jautrīte Flugina, Lilija Kalniņa, Juris Kozlovskis, Ernests Krēgers, Uldis Krūmiņš, Ilga Lasmane, Haralds Leiba, Herberts Ilmanis, Lida Meldere, Zigrīda Muižniece, Jānis Puriņš, Ruta Puriņa, Viktorija Skripļonoka, Lūcija Švarca, Skaidrīte Vītola.
• 1949./1950.m.g. no 1.-7. klasei skolu apmeklē 160 skolēni.

Izsūtīšanas

8.att. Pie skolas (ap 1948.g.) No labās: K.Vītiņš, E.Gulbis 

Apraksti ņemti no grāmatas "Pietura Latvijas laikā Tumē. Vecmokās", Tumes pagasta padome, 2006.

Kā minēts, abas izsūtīšanas uz Sibīriju - gan 1941., gan 1949. gadā, negāja secen arī Tumes skolas skolēniem. Daudzi skolēni tika savākti un sagrūsti lopu vagonos vai nu kopā ar ģimeni agrā rītā, vai arī saņemti ciet tieši no skolas sola.

Savās atmiņās par 1941. gada izsūtīšanu dalās Biruta Bērziņa (Meldere), kura tobrīd bija Tumes skolas skolniece:

• 14. jūnijs, 1941. gads, 5:00 no rīta, Biržjāņos Tumes pagastā. Melderu ģimeni izrāva no ierastās zemnieku darba dienas, no dzimtās tēvu sētas uz gariem sāpju un ciešanu gadiem. Vietēji pagasta varas vīri bija divi, viens no tiem Kārkliņš, mūsu kaimiņš un vēl viens karavīrs ar šauteni. Viņi lika sajūgt zirgu un ātri salikt nepieciešamo apģērbu un pārtiku pāris dienām. Būs jābrauc uz Krieviju. Tanī brīdī neko nesapratām un arī vēlāk neviens nepaskaidroja, kāpēc jābrauc un tieši uz kurieni.
  Atceros, mamma ģērba mazo brāli, kurš ļoti raudāja, viņam bija nepilns gads. Arī mazā māsa raudāja no izbīļa - viņai bija 7 gadi. Man - vecākajai tad bija 12 gadi. Mūs, bērnus un mammu ar saiņiem novietoja ratos. Tēvu dzina pa priekšu pajūgam vīrs ar šauteni.
  Debesis bija piemākušās, pelēkas, sīks lietiņš darīja rītu vēl drūmāku. Atveda mūs uz Tukuma 2. staciju, lai aizvestu nezināmā svešumā salā un badā. 
• Tēvu tūliņ atšķīra no mums un ielika lopu vagonā ar maziem, aizrestotiem lodziņiem. Mūs visus pēc laiciņa arī ievietoja tādā pašā vagonā ar koka plauktiem guļvietai divos stāvos. Mazie lodziņi arī mūsu vagonā bija ar dzelzs restēm. Vagonu rindas bija garas, galu nevarēja saredzēt. Ārā no vagona mūs neviens neizlaida. Turpat vagonā, grīdā bija ierīkots caurums "tualete", kā lopiem. Vagons bija tik pilns ar cilvēkiem, ka vajadzēja sēdēt katram uz savu plauktu cieši, bez kādām lielām kustībām.
  Vagonu rindas apsargāja karavīri ar šautenēm ar durkļiem. Cilvēkus veda klāt visu dienu, un vēl nākošajā. Visus pārņēma izmisums un neziņa. Apsardze ar mums runās neielaidās un neviens neko nepaskaidroja. Par tēvu neko nezinājām.
  Kad vilciens sāka kustēties un izbrauca no Tukuma, pieaugušie raudāja, arī mēs, bērni, vēl visu nesaprazdami, raudājām - raudāja visi. Vecākie cilvēki uz ceļiem nometušies lūdz Dievu.

Raksta savas atmiņas par 1949. gada marta notikumiem Māris Grinšteins-Anuška: 

• 1949. gada deportācijas visi būtiski skāra arī Tumes pagastu, izveda "budžus" un "mežabrāļu atbalstītājus", tai skaitā, arī vecus cilvēkus un bērnus. Skolēnus paņēma tieši no skolas. Viens no tiem bija trešās (vai ceturtās) klases skolnieks Andersons, kuram pakaļ uz skolu atsūtīja "istrebīķeļu" - šķūtnieku, kam zēns bija jānogādā Tukuma dzelzceļa stacijā. Zēnu nosēdinājis aizmugurē, vedējs ķērās pie grožiem. Tuvējā mežiņā Andersons ar nazi, ko vienmēr nēsāja līdzi, nogrieza šautenes siksnu istrebiķeļa aizmugurē un, izstūmis to no ratiem, vērsa uz to ieroci. Pavēlējis mukt, pats ar ieroci patvērās mežā. Vēlāk zēnu esot atbalstījusi skolotāja Maija Kokiņa.

Šajās atmiņās Andersonam izdevās izmukt no izsūtīšanas, taču lielākoties tika sagūstītas ģimenes un izsūtītas. 23. marts tajā laikā bija 3. ceturkšņa pēdējā mācību diena, kad izdeva liecības un skolēniem bija paredzēts priecāties par padarīto mācību darbu, spēlēt spēles un ballēties. Taču daudziem prieks pārvērtās bēdās.