T.Lagzdiņa runa 1932. gada 11. septembrī

Uz saturu

Tumes sešgadīgās pamatskolas pārzinis Teodors Lagzdiņš atskatās uz Tumes skolas pagājušiem gadiem un skolas celšanu. Runa teikta skolas iesvētīšanas pasākumā, daudziem viesiem klātesot

"Līdz 1921. gadam Tumes pagastam nav bijis savas pastāvīgas pagasta skolas. Bērni apmeklējuši tuvākās skolas kaimiņu pagastos: Degoles un Vecmoku, kā arī ērģelnieka - ķestera T.Dikmaņa privātskolā Tukumā. Pagasts tātad ir arī piedalījies zināmā mērā pie šo skolu uzturēšanas un skolotāju algošanas. Tumenieki ir ņēmuši dalību arī pie Vecmoku skolas būves. Kā redzams, tad tumenieki ir domājuši arī par savas skolas būvi pirmskara laikā, jo viņiem ir ticis piešķirts jeb varbūt ir arī pirkuši zemes gabalu deviņas pūrvietas (apm. 3,3 ha) platībā Kuldīgas lielceļa malā, pretī Jepju mājām. Šis zemes gabals bija pagasta lietošanā vēl līdz 1922. gadam, kad pagasts to atdeva atpakaļ valsts zemes fondam. 1920. gadā pagasta padome savā 13. februāra sēdē iekustināja jautājumu par Tumes muižas dzīvojamās ēkas pieprasīšanu skolas vajadzībām. Pieprasījums tika virzīts tālāk un 1921. gada 9. aprīlī Tukuma apriņķa agrokomisija piešķīra Tumes muižas ēku Tumes pagasta sabiedrībai priekš skolas. Šinī pašā gadā tika ievēlēti divi skolotāji, un rudenī vecajā muižas ēkā sākās skolas mācības ar 60 skolēniem. Šinī pašā rudenī pagasta padome iekustināja jautājumu par skolas ēkas pārbūvi. Skolas pārzinis cēla priekšā projektu, pēc kura telpas būti iekārtojamas skolas vajadzībām. Šis projekts tika pieņemts un pēc būvtehniķa Redliha aplēses pārbūve izmaksātu 387000 rubļu.

Šinī pašā ziemā pagasts rosīgi ķērās pie būvkoku ciršanas un sagatavošanas valsts mežā pie "Purvgaiļiem". 1922. gada pavasarī būvmateriāli tika atvesti uz Tumes muižu un novietoti pagalmā kārtīgās grēdās. Tomēr pašam pārbūves jautājumam bija jāizbeidzas, jo Izglītības ministrija neapstiprināja pārbūves plānu - nepildot jaunlaiku skolu prasības. Arī pagasta saimnieki, apskatot tuvāk veco ēku, nāca pie atziņas, ka nav vērts to pārbūvēt, bet lietderīgāk celt pilnīgi jaunu ēku.

Šinī pašā gadā skolas pārzinis tika pilnvarots no pagasta padomes stāties sakaros ar arhitektu Kundziņu Rīgā un uzdot tam izgatavot skolas jaunbūves projektu līdz līdz ar būves aprēķinu. 1923. gada vasarā ēkas projekts bija jau no būvvaldes apstiprināts, un rudenī pagasts bija iesniedzis valdībai lūgumus dēļ naudas pabalsta un aizdevuma saņemšanas. 1924. gada sākumā no valdības tika saņemts pirmais pabalsts Ls 2000. 

1925.-26. gada ziemā tika savesti šinī pašā vietā akmeņi priekš pamatiem. Arī koka materiāli tika pievesti un sagatavoti. Jāpiezīmē, ka līdz šim visos darbos un pasākumos ir valdījusi vislabākā vienprātība un saskaņotība. Bet nu bija radušās domas un, laikam gan, pirmsākums tām meklējams Tumes pagasta revīzijas komisijā, ka skolas vajadzībām varētu pārbūvēt pagastnamu, bet pagasta valdi pārcelt uz Tumes muižu. Tomēr pagasta padome savā 1926. gada 4. janvāra sēdē vienbalsīgi lēma, ka jauno skolu jāceļ Tumes muižā, jo vecā muižas ēka arī pagasta valdes vajadzībām nevar vairs ilgi kalpot un tā nu būs jāpārbūvē pagastnams skolai un muižā jāceļ jauns pagasta nams. Tomēr apriņķa valde stingri turējās pie ieskata, ka skolu jāpārceļ uz pagastnamu jeb uz citu vietu, bet tikai ne muižā. Vēl pagasta padomei nācās lemt par šo jautājumu, un atkal 21. aprīļa sēdē lēmums, ka parocīgāk, ja skola paliek muižā. Apriņķa valde ar šo lēmumu neapmierinājās, un pagasta padome 5. jūnija sēdē ievadīja sarunas ar Sēlīšu - Tumenu māju saimnieku Eimani par zemes pirkšanu skolas vajadzībām Tomenu māju robežās, lielā purva malā. Apriņķa valde ar šo lēmumu bija apmierināta. Kāds apriņķa valdes loceklis, tas pats arī skolas valdes loceklis, personīgās sarunās ar mani pat priecājās, sacīdams: "Bet nu jums būs skola purva malā!"

1926. gada 4. augustā tika taisīts galīgs lēmums ar Eimani - pirkt no viņa Tomenu robežās 12 pūrvietas (apm. 4,4 ha) zemes par 60 latiem pūrvietā. Interese par skolas būvi tagad atslābst un vesela gada laikā nekas netiek darīts nedz arī runāts par skolas būvi. Tikai 1927. gada 14. novembrī tiek lemts par trūkstošo koka materiālu izciršanu un sagatavošanu. 1927.-28. gada ziemā laba daļa akmeņu tiek aizvesti no Tumes muižas uz Tomenu laukiem; paliek tikai tie lielākie, kuri iesaluši un grūtāk izkustināmi.

1928. gada oktobrī vecāku sapulcē, sakarā ar apriņķa valdes priekšsēdētāju maiņu, no pašiem vecākiem tika iekustināts jautājums, vai nevarētu celt jauno skolu vecajā izraudzītajā vietā - Tumes muižā. Lēmums bija vienbalsīgs - lūgt pagasta padomi, apriņķa valdi un skolu valdi - pārlemt galīgi šo jautājumu. Bet nu jau pagasta padomē galīga šķelšanās: daļa, pat lielākā, ir par to, ka jābūvē purva malā. Jaunais apriņķa valdes priekšsēdētājs Kārkliņš kopā ar pamatskolu inspektoru Mežuli vispusīgi iepazinās ar šo jautājumu, sasauca 1929. gada 6. februārī pagasta padomi ar interesentiem šajā jautājumā, un pēdīgi Tukuma apriņķa skolu valde un apriņķa valde, pamatodamies arī ar Izglītības ministrijas aizrādījumiem skolu tīkla izveidošanas jautājumā, izlēma, ka skolu jāceļ Tumes muižā, blakus vecajai skolas ēkai. Vēl pagasta valde, nesaņēmusi oficiālu rakstu par šo jautājumu, vilcinājās ar koka materiālu izvešanu no meža, lai gan ziemas ceļš bija tikpat kā izbeidzies, bet 16. martā, kad bija nolikta koku izvešana, laiks pieturējās pie salnas, uzsniga pat sniedziņš, un - apbrīnojama tā enerģija no iedzīvotājiem - koki vienā dienā tika izvesti, pat daudziem tukšā bija jābrauc mājās no meža. Vēl priekšā bija nepatīkamais darbs: akmeņus vest atpakaļ no purva malas uz Tumes muižu. Bet arī tie tika atvesti atpakaļ pa dublīšiem, jo 1929./30. gada ziema bija tikpat kā bez sniega.

Tumes skola. 30tie gadi

Izsludinātajā izsolē 1930. gada maijā visus būvdarbus izvest uzņēmās būvuzņēmējs J.Skumpe no Tukuma, un drīz arī - 11. jūnijā tika sākti pirmie darbi pie pamatu rakšanas, tā kā 19. jūlijā, nelielam pulciņam pagasta darbinieku piedaloties, tika ielikts pamatakmens, un līdz rudenim ēka bija zem jumta.

Visā būves laikā pagasta valdei bija it sevišķi jārēķinās ar naudas līdzekļiem, jo sākās tie gadi, kad valdība tapa skopāka ar aizdevumu izsniegšanu, nemaz nerunājot par pabalstiem, kuri vairs nebija saņemami. Bet pateicoties pagasta valdes rīcībai, sevišķi pagasta valdes priekšsēdētāja Freimaņa kunga enerģijai un pagasta padomes un skolas padomes priekšsēdētāja Zandberga rosībai - līdzekļi tika izgādāti, un šodien, šinī brīdī mēs esam pulcējušies jaunajā, skaistajā skolas namā, kurš var būt tumenieku lepnums un gods.

Man, kā darbiniekam, šinīs gaišajās telpās, atliek vienīgā sirsnīgā vēlēšanās un aicinājums vecākiem: strādāsim kopīgi skaisto audzināšanas darbu - jūs mājās, bet es kopā ar kolēģiem šinīs sienās. Ja mēs savu darbu saskaņosim, tad tiešām šis nams būs tumenieku gaismas pils, kur uz izglītības un ētikas pamatiem varēsim dibināt jūsu bērniem gaišāku nākotni".